Man ir iespēja mirt vai izdarīt,
citas izejas nav.
Viss raud, man nepalīdz, kad līst,
debesis raud par mani,
dienās klīstu,
liekas, dzīve nīst mani.
Pēc katrām manām bēdām nāk bēdas,
man nav sāpes ir tikai vilšanās un bēdas,
ir vēl alkohols un bēdas,
salauztas sirdis un bēdas,
es pērn jutos tāpat,
kopš sevi atceros, ciešu tāpat.
Man bieži laimi gribās,
bieži nomirt gribās,
bieži kā ar nazi griež, un sāp
un aizmirst gribās,
tici, dzīve sūds,
un aiziet miers.
Vai spēsi paņemt manas sāpes
un mirt par nieku ?
es gadiem ciešu,
meli, tie kad smej,
neliegšu man traumu, vai nevar redzēt seju ?
Vai nevar redzēt manus sapņus ?
Tie ar mani zemē sapūs,
nekā salda,
esmu tik rūgts,
ka tev pietrūks saldinātājiem nauda.
Viss pa vecam,
tikai sāpes jaunas,
vairāk atspiedienu, vairāk bēdu,
vairāk melu un vairāk pohuj,
vairāk viens un dienas mokošas.
